Tabernakla koris atzīmē 5000 „Mūzikas un paustā vārda” sērijas

2025. gada 13. jūlija svētdienā Tempļa skvēra Tabernakla kora plaši pazīstamais raidījums „Mūzika un paustais vārds” atzīmēja vēsturisku pagrieziena punktu, pārraidot savu 5000. sēriju no Konferenču centra Soltleiksitijā, Jūtā. Šis bezprecedenta sasniegums uzsver šī iknedēļas raidījuma ilgstošo mantojumu un tā dziļo ietekmi visā pasaulē.

Šis ir pasaulē visilgāk nepārtraukti raidītā tīkla pārraide. Katru nedēļu vairāk nekā 6 miljoni cilvēku vairāk nekā 50 valstīs to klausās radio, televīzijā un tiešsaistes straumēšanas platformās.

„„Mūzikai un paustajam vārdam” nav robežu šajā lieliskajā pasaulē, kurā ir daudz rasu un tautību,” teica Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas prezidents Rasels M. Nelsons. „„Mūzika un paustais vārds” ir globāls resurss. Mūzika ir Svētā Gara universālā valoda. Mūzika uzrunā cilvēka sirdi un dvēseli tā, kā to nespēj rakstīti vārdi.”

Raidījums ir universāli pievilcīgs dažādās ticībās un kultūrās. Rabīns Džarods R. Grovers, Toronto Betas Tikvas sinagogas vecākais rabīns, ir tikai viens no lieciniekiem programmas nekonfesionālā cerības un miera vēstījuma spēkam.

„Kad mediju platformas ir pilnas ar negatīviem un kritiskiem raidījumiem, kā arī depresīvām un stresa pilnām ziņām, „Mūzika un paustais vārds” ir rets izņēmums, kas piedāvā pusstundu mūzikas un vēstījuma, kas ir pilnīgi pozitīvs, apliecinošs un cerību pilns,” sacīja rabīns Grovers, kurš, pateicoties raidījuma vadītāja Derika Portera uzaicinājumam, klātienē noskatījās 5000. sēriju.

Download Photo

Martā rabīns Grovers uzrakstīja Porteram pēc tam, kad Porters uzaicināja skatītājus dalīties savā pieredzē par raidījumu. Rabīns, kurš pēdējos trīs gadus ir skatījies šo raidījumu pēc tam, kad viņu ar to iepazīstināja misionāri, domāja, ka nekad neredzēs „Mūzika un paustais vārds” klātienē sava saspringtā grafika un tā dēļ, cik tuvu Baznīcas vispārējās konferences ir Pashā svētkiem un Rudens augstajiem svētkiem.

Portera atbilde, uzaicinot rabīnu uz Soltleiksitiju, nāca Lieldienu svētdienā.

„[Tā ir] brīnumu diena,” teica rabīns Grovers. „Es burtiski nokritu no krēsla. Man ir sajūta, ka Dievs mani ir vadījis būt šeit, kopā ar jums, šajā nedēļas nogalē, jo es nekad nedomāju, ka tas notiks.”

Ar rabīna Grovera vizīti bija saistīti arī citi brīnumi. 10. jūlija ceturtdienā viņš tika uzaicināts dziedāt kopā ar kori mēģinājuma laikā. Un pēc svētdienas pārraides viņš apmeklēja izlaiduma uzrunu vienam no misionāriem, ar kuru viņš bija visvairāk satuvinājies Toronto.

„Šis ir vienkārši brīnums pēc brīnuma pēc brīnuma, kas ar mani ir noticis, padarot šo nedēļas nogali neparastu, un esmu dziļi pateicīgs Baznīcai par viesmīlību,” sacīja rabīns Grovers.

Tabernakla kora prezidents Maikls O. Levits piekrita prezidenta Nelsona komentāram par mūzikas universālumu, norādot, ka kora darbs ir paredzēts „miljardiem cilvēku, kuri runā simtiem valodu, kuri meklē patiesību un kuri meklē mieru, un kuriem ir tāda pati cilvēciska vajadzība pēc dziedināšanas sajūtas, ko tik prasmīgi un tik unikāli sniedz „Mūzika un paustais vārds”.

Download Photo

Perijs Sūks, Nacionālās raidorganizāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs, sacīja, ka raidījuma „Mūzika un paustais vārds” 5000. sērija ir kas vairāk nekā tikai ilgmūžība un starptautisks tvērums.

„Tas simbolizē nelokāmu izcilību, apņemšanos kalpot sabiedrībai un ticības un mūzikas nezūdošo spēku mūs visus vienot,” sacīja Sūks.

Leģendāra vēsture

Haidi Svintone, kura 20 gadus strādāja par kora brīvprātīgo, teica, ka raidījums gadu gaitā ir palīdzējis Amerikas Savienotajām Valstīm un pasaulei pārciest daudzas vētras, sākot no Lielās depresijas līdz pat Covid-19 pandēmijai.

„[Koris] var būt balss, kas saka: „Mēs to varam izdarīt. Mēs varam to pārvarēt,” sacīja Svintone. „Ronalds Reigans to nosauca par „Amerikas kori”, un es domāju, ka tas ir tā ilgmūžības dēļ, jo kopš radio pirmsākumiem koris ir bijis priekšā, vēstot par labajām lietām, kas notiek, un grūtajām lietām, kas notikušas, un sakot: „Sadevušies rokās, mēs to pārvarēsim.””

Iknedēļas raidījums pirmo reizi izskanēja 1929. gada 15. jūlijā.

„Es atceros pirmo „Mūzika un paustais vārds” pārraidi,” sacīja 101 gadu vecā Varna Hafa. „Tas bija kaut kas tāds, ko nevar aizmirst.”

Hafai tolaik bija pieci gadi, un viņa joprojām skatās šo raidījumu katru nedēļu.

„Tas vienkārši liek justies labi,” viņa teica. „Tas vienkārši liek tev sajust kaut ko tādu, kas tev ir nepieciešams. Mūzika ir skaista.”

Download Photo

Arī 100 gadus vecajam prezidentam Nelsonam ir agrīnas atmiņas par šo raidījumu.

„Es neatceros dzīvi bez „Mūzikas un paustā vārda”,” teica pravietis. „Esmu dzimis 1924. gadā, un pirmā „Mūzika un paustais vārds” pārraide notika 1929. gada 15. jūlijā. Es atceros, kā bērnībā klausījos svētdienas pārraides.”

5000. sērija sakrīt ar vēl vienu nozīmīgu notikumu: Kora diriģents Maks Vilbergs jau 26. gadu strādā korī un 17. gadu ir tā diriģents.

„Es allaž jūtu, ka mēs stāvam uz tūkstošiem cilvēku pleciem, kas ir nākuši pirms mums, kuri ir ļāvuši mums katru nedēļu turpināt šo brīnišķīgo pārraidi,” sacīja Vilbergs. „Mēs ceram, ka varēsim turpināt nest prieku, cerību un mieru pasaulē.”

Dž. Spensers Kinards un Loids Ņūels, divas no četrām balsīm „Mūzikas un paustā vārda” vēsturē, ir starp tiem, kas „nākuši pirms mums“.

Kinards bija saistīts ar Tabernakla kori gandrīz 32 gadus. 1972. gadā viņam bija tikai 31 gads, kad toreizējais elders Gordons B. Hinklijs uzaicināja viņu uz noklausīšanos, lai aizstātu nesen mirušo elderu Ričardu L. Evansu un kļūtu par raidījuma „Mūzika un paustais vārds” balsi. Kinards šajā amatā nostrādāja gandrīz 19 gadus, kam sekoja 11 gadi, kad viņš vadīja raidījumus ar pārraidi nesaistītā lomā, kur viņš uzrunāja klausītājus pirms un pēc mēģinājumiem, kā arī svētdienas pārraidēs.

Download Photo

Kinards atcerējās nozīmīgus mirkļus, tostarp tiešraides no Ronalda Reigana un Džordža Buša inaugurācijas ceremonijām un programmu ar Džoniju Kešu pie Vašingtonas pieminekļa pakājes ASV divsimtgades svinībās. Kinardam arī bija tas prieks doties turnejās uz Japānu, Skandināviju, Vāciju un Angliju.

Tomēr viņš teica, ka viņu patiesi uzrunāja auditorijas reakcija, klausītājiem bieži caur asarām paužot, kā mūzika vai vēstījums pozitīvi ietekmējuši viņu dzīvi.

„[Kad] kāds pēc tam pienāk pie tevis ar asarām acīs, sakot, ka dziesma, vēstījums vai kaut kas cits tajā dienā ir ietekmējis viņa dzīvi uz labu — tie bija brīži, kas tev vislabāk paliek atmiņā,” sacīja Kinards. „Būt saistītam ar jebko, kam ir 90 gadu, un joprojām būt dzīvam ir diezgan ievērojami. Un būt saistītam ar kaut ko tik plaši pazīstamu kā Tempļa skvēra Tabernakla koris ir diezgan ievērojama iespēja cilvēka dzīvē.”

Tāpat kā Kinards, arī Ņūels teica, ka viņš bieži ir saņēmis skatītāju pateicību par raidījumu.

„Es daudzus gadus strādāju televīzijā, un, kad strādāju ziņās, neviens nekad pēc ziņu pārraides nepienāca pie manis un neteica: „Jūsu ziņu pārraide tiešām aizkustināja manu sirdi.” Es to nekad nebiju dzirdējis,” sacīja Ņūels, kurš gandrīz 35 gadus bija raidījuma diktors. „Bet ar „Mūziku un pausto vārdu” mēs visi, kas ar to saistīti — dziedātāji, diriģenti, mēs visi — teiktu, ka mēs to dzirdam visu laiku.”

Ņūels kļuva par „Mūzikas un paustā vārda” balsi 1990. gadā 34 gadu vecumā. Viņš ir nozīmīga figūra programmas paliekošajā mantojumā. Viņš nekad nepalaida garām nevienu pārraidi, piedaloties 1800 tiešraides raidījumos (aptuveni 36% no 5000 sērijām).

Download Photo

Ņūels programmu sauc par „uzticamu draugu” un kaut ko „pastāvīgu un uzticamu” pārmaiņu pilnā pasaulē.

„Pasaule ir tik apgriezta kājām gaisā, un tajā ir tik daudz satricinājumu un grūtību,” sacīja Ņūels. „Karos, tostarp pasaules karā, ekonomiskajos satricinājumos, kāpumos un kritumos, Lielajā depresijā, dažāda veida grūtībās gadu gaitā ir šis pazīstamais enkurs, šis uzticamais draugs, proti, cilvēki nedēļu pēc nedēļas var atrast „Mūziku un pausto vārdu”.”

Ņūels teica, ka raidījuma vērtība kļuva īpaši skaidra Covid-19 pandēmijas laikā. Globālās krīzes sākumā četrus mēnešus nebija jaunu raidījuma „Mūzika un paustais vārds” pārraižu. Nākamo 18 mēnešu laikā Ņūels ar nelielu komandu ierakstīja jaunus paustā vārda segmentus, kas tika ievietoti esošajās pārraidēs ar mūziku no iepriekšējiem raidījumiem.

„Tas deva mums iespēju runāt ar cilvēkiem visā pasaulē par pandēmiju un par to, ko mēs kopīgi pārdzīvojam,” sacīja Ņūels. „Tā bija svarīga iespēja mums kā raidījumam, kaut kādā ziņā pat Baznīcai, runāt par universāliem principiem, par grūtību pārvarēšanu, par kopienu, ģimenes vērtību, saiknes vērtību, par rūpēm vienam par otru un pastāvēšanu grūtos laikos.”

Raidījuma „Mūzika un paustais vārds” dziļās saknes stiepjas cauri arī tā izpildītāju paaudzēm. Piemēram, Tempļa skvēra orķestra vijolniece Džeina Klārka nāk no ģimenes, kura piecās paaudzēs pēc kārtas darbojas šajā korī.

Download Photo

„Tas ir gandrīz viss, ko mēs jebkad esam zinājuši,” sacīja Klārka, paskaidrojot, ka viņa praktiski uzauga Soltleiksitijas Tabernaklā, jo viņas māte vairāk nekā 26 gadus bija kora dalībniece. Šī audzināšana veicināja „mīlestību pret kori, pret atrašanos šajā vēsturiskajā [vietā], mīlestību pret mūziku un kalpošanu, un tam ir liela nozīme”.

Klārka padalījās īpašā brīdī no raidījuma 75. gadadienas, kur viņa un viņas māte abas kopā bija uz skatuves.

„Es nodomāju: „Es pirmo reizi esmu uz skatuves kopā ar savu mammu.” Tam bija liela nozīme,” sacīja Klārka.

5000. sērija

Deriks Porters pagājušajā gadā kļuva par ceturto raidījuma „Mūzika un paustais vārds” balsi. Svētdienas 5000. sērijā ar nosaukumu „5000 iedvesmas nedēļu” Porters pievērsās raidījuma ilgstošajai misijai — gandrīz gadsimta garumā iedvest cilvēkos miera, cerības sajūtas un dziļāku saikni ar dievišķo. Viņš uzsvēra to, kā raidījums ar mūzikas un vienkāršu vēstījumu palīdzību pastāvīgi dziļi aizkustina klausītājus, sniedzot spēku virzīties dzīvē uz priekšu.

Viņa vēstījumu galvenokārt veidoja vairāk nekā 1000 iedvesmojošu stāstu, ko iesnieguši skatītāji un klausītāji visā pasaulē, ilustrējot to, kā „Dievs patiesi pārzina mūsu dzīves detaļas”. Viens no galvenajiem stāstiem bija par Kadena Simpsona tēvu, kurš laikā, kad viņa dēls cīnījās ar vēzi, kora mūzikā atrada dziļu mieru un Dieva klātbūtnes sajūtu.

Svētdienas muzikālie skaņdarbi bija „The Morning Breaks” („Uzaust rīts“) (izpildīta pirmajā pārraidē 1929. gadā), „When in Our Music God is Glorified” („Kad mūsu dziesmās Dievs tiek godināts“) (ērģelnieka Ričarda Eliota improvizācija par dziesmu „Hymn to Joy” („Himna priekam“)), „Pilgrim Song” („Svētceļnieka dziesma“), „Consider the Lillies” („Padomājiet par lilijām“) un „High on the Mountain Top” („Tur, kalna galotnē“).

„Atzīmējot šo 5000. pārraidi,” sacīja Porters, „mēs pateicamies Dievam par Viņa nezūdošo žēlastību. Ar cerību un ticību mēs raugāmies nākotnē, paļaujoties, ka Viņa roka mūs joprojām vadīs.”

Atsevišķā intervijā Porters atzīmēja, ka raidījuma noturība gadu desmitiem ir balstīta uz tā atbilstību šim brīdim.

„Katru nedēļu mūzika un vēstījumi tiek apvienoti, reaģējot uz notiekošo pasaulē,” sacīja Porters. „Ir mūzikas elements, ir paustā vārda elements, [un] ir lielisks Gara elements, kas apvienojas, lai sniegtu cerības, miera un prieka sajūtas visiem, kas klausās.”

Lai gan raidījuma tvērums ir plašs un turpina paplašināties, Porters teica, ka mērķis nav popularitāte, skatījumi vai klikšķi.

„Mērķis ir dziļi iespiesties to cilvēku sirdīs, kuri meklē mieru un mierinājumu satrauktā pasaulē,” sacīja Porters. „„Mūzika un paustais vārds” tiecas aizpildīt tukšumu, kas ir pasaulē. Un šis tukšums ir regulāra, atkārtota balss, kas saka: „Viss būs labi.””