1857. gada 11. septembrī kādi 50–60 vietējie zemessargi no Jūtas dienvidiem kopā ar sabiedrotajiem no Amerikas indiāņu vidus nogalināja aptuveni 120 imigrantus, kas savos ratos ceļoja uz Kaliforniju. Šī traģēdija, kuras laikā tika saudzēti tikai 17 bērni līdz sešu gadu vecumam, notika ielejā, kas tiek saukta par Kalnu pļavām (Mountain Meadows), aptuveni 35 jūdzes (56 km) uz dienvidrietumiem no Sidarsitijas (Cedar City).
Tā kā starp vainīgajiem bija Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļi, Baznīca ir pielikusi lielas pūles, lai sadziedētu slaktiņa radītās brūces. 1999. gadā prezidents Gordons B. Hinklijs pievienojās upuru pēcnācējiem, lai iesvētītu minētajā vietā uzslieto pieminekli. Kopš tā laika Baznīca ir sadarbojusies ar upuru pēcnācējiem, lai gādātu par pieminekli un to ieskaujošo teritoriju, un apliecinājusi, ka arī turpmāk veiks uzlabojumus un uzkopšanas darbus šajā teritorijā.
Lai celtu gaismā faktus par šo atgadījumu, Pēdējo dienu svēto vadītāji sniedza piekļuvi Baznīcas arhīviem, un 2007. gadā tika izdota grāmata Massacre at Mountain Meadows. 2007. gada 11. septembrī tika pieminēta slaktiņa 150. gadadiena, kuras laikā prezidents Henrijs B. Airings teica:
„Lai gan grāmatas autori ir Baznīcas darbinieki, viņiem tika dota pilnīga kontrole pār šo izdevumu un viņi veica paši savus secinājumus, izskatot pilnīgi visus viņu rīcībā esošos vēsturiskos materiālus. Viņiem tika sniegta neierobežota pieeja visiem Baznīcas rīcībā esošajiem, ar šo lietu saistītajiem materiāliem. Visa cita starpā viņi izdarīja divus svarīgus secinājumus: (1) vēstījums par Brigama Janga vēlmi un nolūku netraucēt imigrantiem pienāca par vēlu; (2) par slaktiņu ir atbildīgi vietējie Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas vadītāji no Kalnu pļavu reģiona, kas tajā pašā laikā ieņēma arī valsts un militāros amatus, kā arī Baznīcas locekļi, kas rīkojās viņu vadībā.
Kaut arī ne par vienu vēsturisku notikumu nav iespējams izzināt pilnīgi visu, šo triju autoru darbs ir palīdzējis mums uzzināt par šo briesmīgo notikumu daudz vairāk, nekā mums jebkad bijis zināms. Patiesība, ko esam uzzinājuši, ir ļoti skumdinoša. Jēzus Kristus evaņģēlijs, ko mēs sludinām, ir pilnīgā pretrunā ar aukstasinīgu vīriešu, sieviešu un bērnu slepkavošanu. Patiesi, tas iestājas par mieru un piedošanu. Tas, ko pirms ilga laika izdarīja mūsu Baznīcas locekļi, parāda, ka viņi bija briesmīgi un neattaisnojami novērsušies no kristīgās mācības un kristīgas rīcības. Lai gan mēs nevaram mainīt notikušo, mēs varam pieminēt un godāt tos, kas šeit tika nonāvēti.
Mēs izsakām ārkārtīgi lielu nožēlu par slaktiņu, kas notika šajā ielejā pirms 150 gadiem, kā arī par nepelnītajām un vārdos neaprakstāmajām ciešanām, ko bija jāpārcieš upuriem un ko vēl joprojām izcieš viņu tuvinieki.”