Kad Baznīcas prezidents Tomass S. Monsons aicināja elderu Ronaldu A. Rasbandu par Jēzus Kristus apustuli, prātojot un lūdzot par šo jauno uzdevumu, viņam tovakar prātā ienāca Rakstu pants: „Ne jūs Mani esat izredzējuši, bet Es jūs esmu izredzējis un [ordinējis].” (Jāņa 15:16.)
„Es saņēmu garīgu iedvesmu attiecībā uz to, ka tas nesaistās ar kādu politisku ievir, tas nesaistās ar vēlēšanām, tas nesaistās ar balsošanu, tas nav atkarīgs no manām vēlmēm. Tas bija Tā Kunga lēmums un … man bija tas jāsaprot un jāsaņem personīgs apliecinājums, gluži kā prezidents Monsons teica. Un mēs ar māsu Rasbandu saņēmām šo [apliecinājumu] pēc savas pirmās lūgšanas, caur šo Rakstu pantu,” viņš teic.
Tā kā viņš bija pirmais no trim apustuļiem, kas saņēma šo aicinājumu, Divpadsmit apustuļu kvorumā viņš tiks uzskatīts par vecāko no trim. Par kvoruma vecāko locekli tiek uzskatīts nevis gados vecākais apustulis, bet gan tas, kurš visagrāk aicināts šajā amatā.
Elders Rasbands ir dzimis 1951. gada 6. februārī Soltleiksitijā, Jūtas štatā. Viņš atklāj, ka Svētie Raksti ir kalpojuši par viņa personīgo ceļvedi visa mūža garumā. Deviņpadsmit gadu vecumā viņš saņēma aicinājumu kalpot misijā. Viņš cerēja, ka viņu aicinās doties uz Vāciju, kur bija kalpojis viņa tēvs un brālis. Kad viņš atvēra vēstuli ar aicinājumu, viņš jutās ārkārtīgi samulsis, uzzinot, ka tiek aicināts uz austrumu štatu misiju, kuras galvenā mītne atrodas Ņujorkā.
„Beigu beigās es nolēmu, ka man jāsaņem liecība par šo aicinājumu, citādi es nonākšu ļoti neapskaužamā stāvoklī. Es nometos ceļos pie gultas un lūdzu. Kā jūs zināt, man bija tikai deviņpadsmit gadu un man nebija lielas pieredzes ar Svētajiem Rakstiem, taču es paķēru savu Mācības un Derību grāmatu un man uzšķīrās 100. nodaļa, kur varēju lasīt: „Tādēļ sekojiet Man un uzklausiet to padomu, ko Es jums došu. … Un plašas durvis tiks atvērtas apkārtējos apgabalos šajā austrumu zemē. … Tādēļ, patiesi Es saku jums, paceliet savas balsis uz šiem ļaudīm. ” (M&D 100:2–3, 5.)
„Es saņēmu apliecinājumu, ka man ne vien entuziastiski jāpieņem šīs aicinājums, bet ka es varu būt pārliecināts – Tas Kungs vēlas, lai es dotos tieši uz turieni. Un depresīvo noskaņu ātri vien nomainīja sajūsma par savu aicinājumu.”
1973. gadā elders Rasbands apprecējās ar Melāniju Tvitčelu. Viņiem ir pieci precēti bērni un 24 mazbērni. Elders Rasbands teic, ka par to, kāds kļuvis, var pateikties savai dzīvesbiedrei vairāk nekā 40 gadu garumā.
„Mana sieva ir veidojusi mani kā podnieka mālu, lai es kļūtu par kaut ko nozīmīgu,” viņš atklāj. „Viņa zina, kad likt man atkāpties, palēnināt tempu un izlabot sastrādāto. Lielākoties tieši viņas garīgā ietekme ir ne vien ļāvusi man nonākt līdz šim skaistajam un īpašajam aicinājumam, bet ļāvusi paveikt visu, ko esmu darījis garīgajā jomā. Viņa ir noturējusi mani garīgajā augsnē.”
1987. gadā, ilgus gadus strādājot kā veiksmīgs uzņēmējs, elders Rasbands kļuva par Hantsmaņa ķīmiskās korporācijas (Huntsman Chemical Corporation) prezidentu un galveno izpilddirektoru. Viņš teic, ka šī pieredze palīdzējusi viņam kļūt par daudz efektīvāku cilvēku un vadītāju Baznīcā. „Es iemācījos to, ka cilvēki ir vissvarīgākais resurss. Es iemācījos, ka, ja tu labi gādāsi par saviem cilvēkiem, viņi labi gādās par tevi. Es apguvu daudz jo daudz vadības iemaņu no saviem līdzstrādniekiem, kas man ir palīdzējušas Augstākā pilnvarotā amatā.”
Eldera Rasbanda kalpošana Baznīcā bijusi ārkārtīgi daudzpusīga. Viņš ir kalpojis par bīskapu, misijas prezidentu, pārraudzījis Ziemeļamerikas rietumu, ziemeļrietumu un trīs Jūtas reģionus, kalpojis par padomnieku Centrāleiropas reģiona prezidijā, strādājis par Tempļu departamenta izpilddirektoru, kopš 2000. gada kalpojis par pirmā Septiņdesmito kvoruma locekli un kopš 2009. gada – par Septiņdesmito kvorumu vecāko prezidentu.
„Aicinājums, kas visbiežāk lika mesties ceļos … bija misijas prezidenta aicinājums,” viņš teic. Viņš pārraudzīja simtiem misionāru Ņujorkas reģionā, kalpojot kopā ar sievu. „Es uzskatu, ka nav svarīgi, ko tu esi paveicis uzņēmējdarbības jomā. Nav svarīgi, kādi bijuši tavi amati. Nav nekā tāda, kas varētu tevi pilnībā sagatavot vai kaut nedaudz sagatavot misijas prezidenta un pārinieka aicinājumam. Tā nu es patiesi iemācījos paļauties uz Svētajiem Rakstiem. Es tik tiešām iemācījos paļauties uz To Kungu. Pildot šo uzdevumu, es pavadīju uz ceļiem daudz vairāk laika nekā jebkad agrāk. Es saskāros ar situācijām, kurās man nebija nekādas pieredzes, ar tādām lietām, ar kurām nezināju, kā tikt galā, un Tas Kungs runāja ar mani caur Svēto Garu, un es zināju, ko darīt. Tā nu es sāku izprast un mācīties garīgi paļauties uz augstāku spēku.”
Dažādie norīkojumi, vairāk nekā 15 gadus kalpojot Augstākā pilnvarotā amatā, ir snieguši elderam Rasbandam pulka iespēju tikties ar Baznīcas locekļiem visā pasaulē. „Viena no lietām, kas sniedz vislielāko prieku saistībā ar šo jauno uzdevumu, ir tas, ka mēs ļoti mīlam pēdējo dienu svētos. Mana sieva lieto kādu jauku frāzi. Kad mēs atgriežamies mājās no šiem ārzemju ceļojumiem, mums bieži vaicā: „Vai jums bija iespēja kaut ko apskatīt?” Un mana sieva tūliņ atbild: „Nē, mēs daudz neko neapskatījām, taču mēs redzējām daudzus svētos.”
„Lai kur pasaulē mēs būtu bijuši, mēs mīlam pēdējo dienu svētos,” viņš teic, „Mēs esam priecājušies kopā ar viņiem. Mēs esam raudājuši kopā ar viņiem. Mēs esam svinējuši kopā ar viņiem. Mēs esam svētījuši viņus. Mums vēl nesen ir bijušas pieredzes, kas kļuvušas par daļu no mūsu dzīves. Mēs esam satikuši daudzus brīnišķīgus svētos.”
Kā īpašais Kristus liecinieks, kalpojot apustuļa amatā, elders Rasbands teic: „Es neatceros, kad nebūtu ticējis Jēzum Kristum. Esmu mīlējis Viņu, kopš iepazinu Viņu pie mātes ceļiem, kad viņa dalījās Rakstu pantos un lasīja stāstus. Es esmu uzaudzināts Tajā Kungā. Es allaž esmu Viņu mīlējis. Es vienmēr esmu vēlējies Viņam kalpot. Es mīlu To Kungu. Es zinu, ka Viņš ir Dieva dzīvais Dēls, Jēzus Kristus. Es nevaru izteikt, cik pagodinātos jūtos par to, ka no šī brīža esmu aicināts kalpot Viņam, un es ziedošu Viņam visu savu laiku, savus talantus, visu, kas man šobrīd ir, līdz pat nāves stundai. Esmu apņēmies to darīt. Es jūtos pagodināts par šo iespēju.”