Newsroom
Ziņu izlaidums

Vienotība dažādībā

Pirmais raksts trīs rakstu sērijā par pasaules mēroga Baznīcu

 

Vai Baznīcā var vienlaicīgi valdīt gan vienotība, gan dažādība? Globālajā mūsdienu pasaulē, kur cilvēki apmainās ar idejām un pārņem kultūras tradīcijas daudz ātrāk nekā jebkad agrāk, drīzāk būtu jājautā: „Kā gan Baznīca varētu pastāvēt bez vienotības un dažādības?” Vienotība un dažādība nebūtu jāuztver kā pretstati, bet drīzāk kā vienas monētas puses, kas viena otru papildina.

Dažādie mormoņi

„Tātad jūs tagad vairs neesat svešinieki un piedzīvotāji, bet vienas valsts pilsoņi ar svētajiem un Dieva saime.” (Efeziešiem 2:19.)

Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca pakāpeniski izplešas. Agrāk Baznīcas locekļi dzīvoja galvenokārt Ziemeļeiropā un Jūtas štatā, taču kopš 1900-to gadu vidus Baznīcas locekļu skaits ir pieaudzis visā pasaulē. Mūsdienās Baznīcas locekļi pārstāv it visas rases un kultūras, un līdz ar to Baznīca ir kļuvusi daudzkrāsaināka un tajā valda lielāka dažādība nekā jebkad agrāk.

Šī daudzveidība ir tik tiešām pārsteidzoša. Pēdējo dienu svētie dzīvo 190 valstīs, tautās un teritorijās, runā vairāk nekā 120 valodās un pielūdz Dievu aptuveni 30 000 draudzēs visā pasaulē. Brazīlijā Baznīcu vada brazīlieši. Japānā šo darbu organizē japāņi. Un Vācijā evaņģēliju Baznīcas locekļiem māca paši vācieši. Un laiku pa laikam Baznīcā tiek radītas jaunas draudzes, atsaucoties mazākumtautību vajadzībām, kā, piemēram, poļu draudze Čikāgā, ķīniešu draudze Soltleiksitijā un kambodžiešu draudze Masačūsetsā.

Baznīcai ir vairāk nekā 400 misijas, kurās kalpo misionāri no visas pasaules. Jaunietis no Itālijas var kalpot Anglijas misijā un runāt mandarīnu valodā; jauniete no Austrālijas var kalpot Kalifornijas misijā un runāt kuhmongas valodā; pensionāru pāris no Aidaho var doties uz Indijas misiju, lai sniegtu medicīnisko aprūpi.  Šie brīvprātīgie iekļaujas ārvalstu kultūrā, iemīlot cilvēkus, kuriem kalpo.

Taču statistika ataino tikai daļu stāsta. Baznīcā valdošā dažādība daudz lielākā mērā parādās caur kultūras izpausmēm. Apmeklējot kultūras pasākumus pirms PDS tempļu iesvētīšanas, var izbaudīt pasaules tautu kultūras dažādību. Vai tā būtu austrumeiropiešu mākslinieciskā meistarība Kijevas tempļa iesvētīšanā Ukrainā vai enerģiskie vietējo priekšnesumi Buenosairesā, Argentīnā – visos šajos svētkos tiek parādītas pēdējo dienu svēto tautu dejas, mūzika un tērpi.

Reizi trijos gados mormoņu mākslinieki no visas pasaules piedalās starptautiskā mākslas darbu konkursā. Šajā Baznīcas organizētajā pasākumā tiek izstādītas gleznas, zīmējumi, ilustrācijas, fotogrāfijas, skulptūras un citi darbi. Šajos eklektiskās izstādes darbos jaušams reliģisko pārdomu dziļums un meistarīga garīgā iztēle. Dalībnieki parāda savu individuālo mantojumu un reģionālo izjūtu. Neviena redzējums neaizēno citus, un visos darbos atmirdz evaņģēlija spožā gaisma.

Katrā valstī un apgabalā pēdējo dienu svētie sniedz pienesumu savā kultūrā. Taču lai arī kurai etniskajai grupai mēs piederētu, mūs vieno tas, ka mēs esam Debesu Tēva bērni. Rase ir būtiska cilvēka identitātes daļa. Taču, lai cik ļoti mūs bagātinātu rasu atšķirības, Jēzus Kristus evaņģēlijs spēj mūs bagātināt daudz lielākā mērā.

Kā Kristus miesa

„Jo, kā miesa ir viena un tai daudz locekļu, bet visi daudzie miesas locekļi kopā ir tomēr viena miesa, tā arī Kristus.” (1. korintiešiem 12:12.)

Dzīve saskaņā ar evaņģēliju nenozīmē, ka mums jāatsakās no tā, kas mūs padara unikālus. Identitāti un raksturu veidojošās kultūras iezīmes dod labumu arī Baznīcai. Jaunajā Derībā apustulis Pāvils salīdzināja Baznīcu ar Kristus miesu. Tolaik Baznīcas draudzes izplatījās dažādās Vidusjūras kultūrās un tautās. Viņš rakstīja: „Jo arī mēs visi esam vienā Garā kristīti par vienu miesu.” (1. korintiešiem 12:13.) Tāpat ir arī mūsdienās. Baznīcu pārstāv praktiski visu rasu un tautību cilvēki, un katram no tiem ir būtiska loma Baznīcā.

Neskatoties uz atšķirībām, pēdējo dienu svētie rod saskaņu tajā, kas tos vieno. Lai kur tie ceļotu — uz Seulu, Sanpaulu, vai Sanktpēterburgu —, Baznīcas locekļi bauda attiecīgajā reliģiskajā kopienā valdošo sadraudzību. Viņus vieno ticība, vienota terminoloģija un apņemšanās gādāt citam par citu. Lai gan tiem var būt atšķirīgi politiskie vai ekonomiskie uzskati, viņi pilnveidojas, risinot domstarpības ar sapratni un iejūtību.

Ienākot mormoņu dievnamā un redzot dievkalpojuma norisi, ir sajūta, ka esi atgriezies mājās. Svētdienas dievkalpojumi tiek noturēti pēc vienota formāta, tajos skan līdzīga mūzika un tiek pasniegts Svētais Vakarēdiens. Sprediķos tiek izmantoti vienoti Svētie Raksti, un skolotāji māca vienas un tās pašas stundas. Visās Baznīcas draudzēs tiek tulkoti un izplatīti vieni un tie paši materiāli. Un tomēr katrs pēdējo dienu svētais apgūst tos atšķirīgi. Taču, neskatoties uz personīgās un sociālo vides atšķirībām, cilvēkiem ir vienota evaņģēlija kultūra.

Beigu beigās nav tādu amerikāņu pēdējo dienu svēto, eiropiešu pēdējo dienu svēto, latīņamerikāņu pēdējo dienu svēto, afrikāņu pēdējo dienu svēto vai Āzijas pēdējo dienu svēto. Izsakoties pavisam skaidri un vienkārši — ir tikai pēdējo dienu svētie.

Stila ceļveža piezīmes:Izmantojot rakstu par Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcu, lūdzu, pirmajā norādē izmantojiet Baznīcas pilno nosaukumu. Lai iegūtu vairāk informācijas par Baznīcas nosaukuma izmantošanu, ejiet uz mūsu tiešsaistes Stila ceļvedis.