Amerikas Savienoto Valstu Vērtspapīru un biržas darījumu komisija uzticības izmantošanu krāpšanas nolūkā definē šādi:
„Uzticības izmantošana krāpšanas nolūkā ir saistīta ar investīciju izkrāpšanu, kas notiek starp solidāru organizāciju, piemēram, reliģisko organizāciju, profesionālo, etnisko vai senioru biedrību locekļiem. Krāpnieki, kas izmanto uzticību krāpšanas nolūkā, parasti izliekas par organizācijas locekļiem. Bieži vien viņi iesaista savā darbībā godājamus reliģisko vai sabiedrisko organizāciju vadītājus, lai tie izplatītu informāciju par peļņas shēmu, pārliecinot, ka krāpnieciskās investīcijas ir likumīgas un lietderīgas. Bieži vien šie vadītāji pavisam neapzināti kļūst par krāpnieku viltības upuriem.
Minētie krāpnieki izmanto uzticību un draudzību, kas valda starp cilvēkiem, kuriem ir kaut kas kopīgs. Tā kā vairumā biedrību cilvēkiem ir ļoti ciešas attiecības, tiesībsargājošo institūciju amatpersonām ir ļoti grūti atklāt šādus krāpnieciskus gadījumus. Apkrāptie bieži vien nemaz neinformē atbilstošās amatpersonas un neizmanto tiesiskās aizsardzības līdzekļus, tā vietā cenšoties visu atrisināt savas grupas ietvaros. Tā notiek sevišķi, ja krāpnieki, pārliecinot citus investēt attiecīgajā darījumā, izmantojuši godājamu reliģisko vai sabiedrisko organizāciju vadītāju palīdzību.”
Ir gadījies, ka arī daži Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļi, tāpat kā citu reliģiju un cieši saistītu kopienu pārstāvji, kļuvuši par krāpšanu upuriem. Dažkārt šādās krāpšanās vainojami viņu pašu draudzes locekļi. Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļiem tiek mācīts būt godīgiem attiecībās ar līdzcilvēkiem, un krāpšanu vaininiekiem var tik piemēroti bargākie no Baznīcas disciplinārsodiem, ieskaitot izslēgšanu. Ņemot vērā, ka daži negodīgi indivīdi izmanto uzticību, lai apkrāptu savas ticības pārstāvjus, Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas vadītāji vairākkārt pavisam nepārprotami brīdinājuši Baznīcas locekļus būt modriem un uzmanīties no šādiem krāpšanas mēģinājumiem.
2008. gada februārī Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas Augstākais Prezidijs izsūtīja vēstuli, kas tika nolasīta visās mormoņu draudzēs Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā. Tā vēstīja:
„Ziņojumi par krāpšanas mēģinājumiem un neapdomīgām investīcijām mudina mūs brīdināt, lai Baznīcas locekļi būtu piesardzīgi, veicot finanšu darījumus.
Mūs satrauc tas, ka daži Baznīcas locekļi ignorē atkārtotos norādījumus dzīvot savu ienākumu ietvaros, atturēties no parāda un uzkrāt nebaltām dienām. Jums jābūt apdomīgiem un jāinvestē prātīgi, pieņemot atbildīgu un pazīstamu finanšu organizāciju piedāvājumus. Mūs uztrauc arī tas, ka Baznīcas locekļu vidū ir cilvēki, kas izmanto citu cilvēku uzticību, mudinot veikt riskantas investīcijas un iesaistīties krāpnieciskās biznesa shēmās.
Lai gan katrā investīcijā slēpjas noteikts risks, to var mazināt, ievērojot pamatotus un pārbaudītus finanšu principus: pirmkārt, atturoties no nevajadzīgiem aizņēmumiem, jo īpaši patēriņa kredīta; otrkārt, pirms investēšanas apspriežoties ar kvalificētu un licencētu finanšu konsultantu; un treškārt, esot gudriem.
Mēs mudinām Baznīcas vadītājus regulāri mācīt šos principus, atkārtoti uzsverot to nozīmi.”
Papildus šim paziņojumam, Baznīcas vadītāji, tostarp vietējo draudžu vadītāji, laika gaitā dažādos apstākļos vairākkārt brīdinājuši Baznīcas locekļus par to, cik bīstamas ir riskantas investīcijas un iesaistīšanās krāpnieciskos darījumos. Turpmāk par piemēru minēti daži no Baznīcas vadītāju līdzšinējiem paziņojumiem saistībā ar šo tēmu:
Joseph B. Wirthlin, „Earthly Debts, Heavenly Debts”, Ensign, 2004. gada maijs, 40. lpp.
Laiku pa laikam mēs dzirdam neizsakāmi skumdinošus stāstus par mantkārību un savtīgumu. Mēs dzirdam par krāpšanām, neievērotām aizdevuma saistībām, finansiālas dabas maldināšanu un bankrotu. … Mēs esam godprātīgi cilvēki. Mēs ticam, ka mums jāievēro savas parādsaistības un jābūt godīgiem darīšanās ar līdzcilvēkiem.
Joseph B. Wirthlin, „Personal Integrity”, Ensign, 1990. g. maijs, 30. lpp.
Mēs esam saņēmuši Kristus Garu, kas palīdz atšķirt labu no ļauna, tādēļ mums vienmēr jāizvēlas labais. Mēs nedrīkstam tikt ievesti maldināšanā, pat ja krāpšana, maldināšana, blēdības un divkosība mūsdienu pasaulē tiek uzskatīta par pieņemamu. Melošana, zagšana un krāpšana ir ļoti izplatīta lieta. Taču godprātīgumam un augstāko morāles un ētikas standartu ievērošanai ir izšķiroša nozīme īstenu Pēdējo dienu svēto dzīvē.
M. Russell Ballard, „Keeping Life’s Demands in Balance”, Ensign, 1987. g. maijs, 13. lpp.
„Uz finansiālo drošību nav īsu ceļu. Neuzticiet savu naudu citiem, iepriekš rūpīgi neizvērtējot katru investīciju piedāvājumu. Mūsu cilvēki ir zaudējuši pārāk daudz naudas, uzticot savus līdzekļus citiem. Es uzskatu, ka mūsu dzīve nekad nekļūs līdzsvarota, ja vien mūsu finanses netiks rūpīgi uzraudzītas.”
Dallin H. Oaks, „Brother’s Keeper”,Ensign,, 1986. g. nov., 20. lpp.
„Krāpšana ir zagšanas māsa ar balto apkaklīti, kas gūst labumu, melojot par kādu izšķirošu darījuma detaļu. Šo ieceru virzītāji maldina kaimiņus, ar izmanīgas mēles un pieglaimīgu manieru palīdzību iesaistot darījumos, kas ir daudz spekulatīvāki, kā jau to iniciatoriem labi zināms, nekā viņi uzdrošinās atklāt. Grūtības kaut ko pierādīt padara krāpšanu par grūti apkarojamu noziegumu. Taču cilvēku izdoto likumu nepilnības nedod tiesības pārkāpt Dieva likumus. Kaut arī šīs zagšanas metodes īstenotāji dzīves laikā var būt imūni pret saukšanu pie atbildības, tomēr beigu beigās šie gudrie zagļi baltajos kreklos un kaklasaitēs tiks atmaskoti un sodīti par saviem nodarījumiem.”
Marvin J. Ashton, „Be of Good Cheer”, Ensign, 1986. g. maijs, 66. lpp.
Lai mēs neciestu no finansiālu važu izraisītām galvassāpēm, mūsdienu pravieši skaidri lūguši atturēties no iecerēm, kas sola ātri kļūt bagātam. Iespējams, mēs par maz esam runājuši par to, ka pārāk daudzi no mums, sapņojot par grandioziem panākumiem, sēj finansiālas sagrāves sēklas. Pēc kāda laika, cietuši lielus zaudējumus, mēs vainojam tos, kas ar mums kopā tajā piedalījās. Taču ir grūti turēt drošu prātu, ja mūsu īstenais darījumu partneris ir pašapmāns. Nav jābrīnās, ka, labprātīgi pakļaujot sevi krāpšanas un blēdību vējiem un vētrām, beigu beigās mūs piemeklē iztrūkuma slimība. Gadiem ilgi esmu uzklausījis cilvēkus, kas cietuši pamatīgus finansiālus zaudējumus, un dzirdējis daudzu izmisuma pilnos vārdus: „Mani piekrāpa.” Bieži vien mana sirds, prāts un Svētais Gars mudina atbildēt: „Jā, gan, tu pats sevi apkrāpi.” Mums visiem būtu jāuzklausa aicinājums pacelt galvu un paraudzīties, kurp mūs ved mūsu pašu domas un vārdos neizteiktās prioritātes. Tikai pašapmāns liek savās neveiksmēs vainot citus.
James E. Faust, „Integrity, the Mother of Many Virtues”, Ensign, 1982. gada maijs, 47. lpp.
Strādājot un taupot gūtos augļus, drīkst pamatoti un pārdomāti investēt. Labas un pamatīgas investīcijas var atsvērt daudzus smaga darba gadus, tomēr visā, ko darām, slēpjas noteikts risks. Taču izteikti spekulatīvas investīcijas, uz kurām mudina nepamatoti un neskaidri solījumi par nesamērīgi lielu atdevi, būtu ļoti rūpīgi jāapdomā. Baznīcas vadītāji jau izsenis ir brīdinājuši mūs no spekulācijām. Brigams Jangs teicis: „Ja vien Tas Kungs man vispār kādreiz kaut ko ir atklājis, Viņš man ir parādījis, ka Israēla elderiem jāatsakās no spekulācijām un jāpievēršas savu aicinājumu un ar to saistīto pienākumu veikšanai.”
Mūslaikos prezidents Neitans Eldons Taners (Nathan Eldon Tanner) ir teicis: „Investīciju aizņēmumam būtu jābūt attiecīgi nodrošinātam, lai tas neiedragātu ģimenes finansiālo drošību. Neinvestējiet riskantās spekulācijās! Spekulācijām ir apreibinošs gars. Nekontrolētas apetītes uzplūdos, kas prasa saraust vēl un vēl, ir izšķiests daudz bagātību. Mācīsimies no pagātnes kļūdām un nepaverdzināsim savu laiku, enerģiju un vispārējo veselību rijīgajai apetītei, kas prasa gūt arvien vairāk materiālo labumu.”
Marvin J. Ashton, „This Is No Harm”, Ensign, 1982. g. maijs, 9. lpp.
Mēs varam pārliecinoši samelot, nepasakot ne vārda. Dažkārt mēs varam citus maldināt, pamājot ar galvu vai vienkārši klusējot. Apšaubāmu investīciju darījumu ieteikšana, nepatiess grāmatvedības ieraksts, maldinoši glaimi un svarīgu faktu noklusēšana ir vēl daži no melošanas veidiem.
Vairies no cilvēkiem, kas vēlas, lai tu pieņemtu tūlītēju lēmumu un nekavējoties izsniegtu skaidru naudu! Investēšanas vērtu darījumu gadījumā tiek dots laiks, lai visu apdomātu un pārbaudītu. Mums jāiegūst un labi jāapsver visa pieejamā informācija, lai pieņemtu lēmumu, kas nāk par labu visiem iesaistītajiem. Izšķirošos jautājumos un situācijās lēmuma pieņemšanā par pamatu jāņem godprātīgums. Gadījumā, ja nebūs skaidrs, kā pareizi rīkoties, vēlme būt godīgam palīdzēs saskatīt un atklāt tos aspektus un faktus, ko pārējie var arī nezināt. Godprātīgs cilvēks palīdzēs citiem būt godīgiem. Godprātīgs cilvēks uzdos jautājumus un sniegs precīzas atbildes. Godprātīgums palīdz noteikt taisnīgu rīcības virzienu ilgi, pirms pienācis laiks rīkoties.
Gudrs cilvēks neļausies nepamatotam lepnumam, padarot sevi par negodīgu cilvēku upuri. Bieži vien cilvēki tiek apkrāpti, jo vēlme izskatīties gudram attur viņus no jautājumu uzdošanas un papildinformācijas meklēšanas. Baidoties tikt apkaunots vai izskatīties nekompetents, cilvēks bieži vien piekrītoši māj ar galvu, kaut gan nemaz neizprot izmanīgā pārdevēja pļāpas. Taču būtu vērts pajautāt: „Ko tas nozīmē?” „Ar ko es riskēju?” „Kur slēpjas āķis?” „Kāda ir uzņēmuma priekšvēsture?” „Vai kāds var rekomendēt jūsu pakalpojumus?” Ja pārdevēji nepārdomāti mētājas ar tādiem vienkāršiem un izvairīgiem vārdiem kā, piemēram, „nodrošinājums”, „patvērums”, „atvieglojumi”, „ikgadējie maksājumi”, „lietussargs”, „neaplikts”, „novilcināts”, „atlikts”, pircējam būtu jābūt uzmanīgam.
Ja nespējat pieņemt apdomīgu lēmumu, pamatojoties uz personīgo spriedumu, jālūdz padoms zinošiem un uzticamiem padomdevējiem. Piedāvājumi, kas nevar gaidīt, kamēr tiek veikta pārbaude, nav apsvēršanas vērti.
„Protecting Family Finances by Avoiding Fraud”, Ensign, 2008. g. jūnijs
(Lai izlasītu visu rakstu, skat. augšējo saiti.)
Šie Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas vadītāju brīdinājumi Baznīcas locekļiem skaidri vēsta, ka uzticības izmantošanas draudi ir pavisam reāli. Baznīcas augstāko vadītāju padomi tikuši atkārtoti uzsvērti un atbalsoti arī vietējā līmenī — vietējie brīvprātīgie vadītāji ir devuši norādījumus gan visai draudzei kopumā, gan atsevišķām ģimenēm un indivīdiem.