Baznīcas locekļi tic, ka, noslēdzot laulību templī, viņi tiek „saistīti” jeb svētīti, lai varētu būt kopā mūžīgi. Šī koncepcija par to, ka ģimene kā mīloša, apzināta vienība var būt kopā arī pēc nāves, saglabājoties abu laulāto, kā arī vecāku un bērnu attiecībām, ir viena no Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļu ticības būtiskākajām iezīmēm.
Ja pāris laulājas un tiek saistīts templī, viņu bērni piedzimstot tiek automātiski saistīti ar vecākiem. Bērni, kas dzimuši pirms tempļa laulības noslēgšanas, var vēlāk kopā ar vecākiem veikt saistīšanas rituālu templī. Arī adoptētiem bērniem ir iespēja tikt saistītiem ar saviem audžuvecākiem.
Mūžīgās laulības koncepcija izriet no Svētajiem Rakstiem un mūsdienu atklāsmēm. Piemēram, Jaunajā Derībā (Mateja 16:19) pierakstīts Jēzus Kristus teiktais apustulim Pēterim: „Un es tev došu Debesu valstības atslēgas; un, ko tu siesi virs zemes, tas būs siets arī debesīs; un, ko tu atraisīsi virs zemes, tam jābūt atraisītam arī debesīs.” Vārds „siet” Baznīcā tiek aizstāts ar vārdu „saistīt”.
Atsaucoties uz pētījumu, kas minēts laikraksta Los Angeles Times 2000. gada izdevumā, „šķiršanās ēras laikā mormoņu tempļa laulības turpina pastāvēt” un tikai 6% no tām tiek šķirtas. Kādā citā pētījumā, kas publicēts žurnāla Demography Magazine 1993. gada izdevumā, secināts, ka, salīdzinot ar citiem amerikāņiem, Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļu starpā, kas laulājušies kādā no Baznīcas tempļiem, pastāv vismazākā šķiršanās iespēja.