Prezidents Oukss: Konstitūcija „uzliek par pienākumu” veicināt mieru un aizsargā reliģijas brīvību

Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas prezidents Dalins H. Oukss trešdien Vašingtonas Nacionālajā katedrālē sniedza nozīmīgu uzrunu par reliģijas brīvību, norādot uz Amerikas Savienoto Valstu Konstitūciju kā būtisku instrumentu miera nešanā un kopēja pamata atrašanā.

„Konstitūcija uzliek par pienākumu sašķeltai tautai veidot koalīcijas, lai tā varētu rīkoties vienoti,” teica prezidents Oukss, kurš ir pavadījis septiņas desmitgades, studējot Konstitūciju kā zinātnieks, jurists un reliģiskais līderis. „Vārds „piespiež” ir spēcīgs vārds, bet tieši to Konstitūcija arī dara. Tā liek to, ko mēs tagad saucam par „miera nešanu”, Konstitūcijas procesa centrā, kura mērķis ir panākt brīvību un vienotību, un taisnīgumu visiem.”

Šī ir pirmā Baznīcas prezidenta uzruna Vašingtonas Nacionālajā katedrālē, kas ir „lūgšanu nams visām tautām”, un tā tika teikta valsts Konstitūcijas dienas priekšvakarā. Pasākumā ar nosaukumu „Ticība, brīvība un kopējais labums” tika pārrunāta reliģiskās ticības un Amerikas demokrātijas savstarpējā saistība. Šis pasākums bija daļa no katedrāles pasākumu cikla „A Better Way”, kas mudina amerikāņus atrast kopēju pamatu un šajā polarizācijas laikmetā virzīties uz priekšu kopā.

Prezidents Oukss teica, ka viņš piedalījās centienos palīdzēt „iemiesot Dieva mīlestību sabiedriskajā dzīvē”, sniedzot „cerību uz vienotību un morālos pamatprincipus, lai virzītos uz priekšu šajā sašķeltajā pasaulē”.

Savā runā prezidents Oukss gremdējās pārdomās par Baznīcas kā reliģiskās minoritātes vēsturi — no pirmo svēto izraidīšanas no Misūri štata līdz vēlākiem centieniem sadzīvot ar cilvēkiem ar atšķirīgu ticību. „Jūs varētu teikt, ka mēs esam kļuvuši par miera nesējiem un brīvības un vienotības aizstāvjiem piespiedu kārtā,” viņš teica, paskaidrojot, ka pēdējo dienu svētie iemācījušies panākt kompromisus, kas veicina mieru, vienlaikus saglabājot savus svarīgākos uzskatus un paražas.

Atsaucoties uz „izcilu piemēru” konstitucionālai miera nešanai praksē, prezidents Oukss norādīja uz 2015. gada Jūtas kompromisu. „Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca un nediskriminācijas aizstāvji — kas šajā strīdā bija pretinieki — vērsās viens pie otra un piedalījās sarunās. Iepriekš tas tika uzskatīts par neiespējamu,” sacīja prezidents Oukss.

Rezultātā tika pieņemti tiesību akti, kas nodrošināja papildu aizsardzību gan reliģijas brīvībai, gan nediskriminācijai Jūtas štatā.

„Lai gan likums nevienai no pusēm nedeva visu, pēc kā tā tiecās, šie izlīgumi abām pusēm deva ievērojamus ieguvumus,” sacīja pravietis. „Šo abpusēji izdevīgo iznākumu nebūtu bijis iespējams panākt bez interešu līdzsvarošanas, ko nodrošināja likumdošanas procesa dinamika.”

Prezidents Oukss, kurš strādāja par bijušā ASV Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ērla Vorena juridisko palīgu un vēlāk ieņēma tiesneša amatu Jūtas štata Augstākajā tiesā, norādīja, ka viena no svarīgākajām Jūtas kompromisa mācībām ir spēja strīdīgos jautājumos saskatīt iespēju uzklausīt citus un mācīties no viņiem.

„Mums visiem vajadzētu pieņemt realitāti, ka esam līdzpilsoņi, kuri ir vajadzīgi viens otram,” viņš teica. „Tas prasa, lai mēs visi ievērotu dažus likumus, kas mums nepatīk, un mierīgi dzīvotu ar cilvēkiem, kuru vērtības atšķiras no mūsējām. Mums jāpieliek visas pūles, lai izprastu citu cilvēku pieredzi un bažas, it īpaši tad, ja tās atšķiras no mūsu pašu pieredzes un bažām.”

Šo darbu, kas saistīts ar sarunu vešanu un koalīciju veidošanu, viņš piebilda, var paveikt, „neatkāpjoties no pamatvērtībām”.

„Šis process ietver vienotus morālos instinktus,” teica prezidents Oukss. „Tas rada miera nesējus pat tajos gadījumos, kad pretrunīgas pamatvērtības var kavēt galīgo izlīgumu.”

Pravietis norādīja, ka vēl viens labs miera nešanas piemērs ir vērojams desmitos tūkstošu pēdējo dienu svēto visā pasaulē, kuri mobilizējas un sniedz palīdzību nelaimē nonākušajiem pēc dabas katastrofām.

„Kad mūsu brīvprātīgie sniedz palīdzību, nelaimē nonākušie cilvēki nejautā par viņu pārliecību. Tāpat arī brīvprātīgie palīdz visiem, ne tikai ticības biedriem,” sacīja prezidents Oukss. „Kāpēc? Vienkārši tāpēc, ka tajā brīdī uzmanības centrā nonāk dziļākas morālās vajadzības — drošība, ģimene un cerība. Svarīgi ir sniegt palīdzību un saņemt palīdzību — cilvēks cilvēkam.”

Prezidents Oukss norādīja, ka miera nesēji ne tikai sniedz palīdzību, bet arī dziedē saspīlētas attiecības, mazina cilvēku ciešanas un veicina izpratni starp dažādiem cilvēkiem.

Noslēgumā viņš teica, ka izpratne par mūsu dievišķo identitāti var palīdzēt mums labāk veikt svarīgo miera nešanas darbu.

„Zināšanas, ka mēs visi esam Dieva bērni, sniedz mums dievišķu izpratni par visu cilvēku vērtību, kā arī gribu un spēju pacelties pāri aizspriedumiem un rasismam,” teica pravietis. „Tā kā es daudzus gadus esmu dzīvojis dažādās vietās šajā valstī, Tas Kungs man ir iemācījis, ka ir iespējams paklausīt mūsu valsts likumiem un censties tos uzlabot, kā arī mīlēt savus pretiniekus. Lai gan tas nav viegli, to padara iespējamu mūsu Kunga Jēzus Kristus palīdzība. Viņš deva šo pavēli mīlēt, un Viņš apsolīja Savu palīdzību, kad mēs tiecamies tai paklausīt.”

Savu vēstījumu nacionālajā lūgšanu namā prezidents Oukss noslēdza ar savu lūgšanu.

„Es lūdzu mūsu Debesu Tēvu, lai Viņš mūs svētī, ka mēs visi censtos būt miera nesēji,” viņš teica.

Šo programmu nodrošināja Vašingtonas Nacionālā katedrāle sadarbībā ar Brigama Janga Universitātes Vītlija institūtu.