Baznīcas misija ir sludināt evaņģēliju, nevis ievēlēt politiķus. Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcai ir neitrāla nostāja partiju politikas jautājumos. Tas attiecas uz visām tām daudzajām valstīm, kur tā iedibināta.
Attiecībā uz politiku Baznīca:
- Neatbalsta, nereklamē un nenostājas pret kādu politisko partiju, kandidātu vai politisko ieceri.
- Neļauj izmantot Baznīcas ēkas, sarakstus vai citus Baznīcas resursus partiju politiskajiem mērķiem.
- Nemēģina iespaidot Baznīcas locekļu izvēli attiecībā uz to, par kuru kandidātu vai partiju balsot. Šī politika tiek piemērota visos gadījumos, neatkarīgi no tā, vai konkrētā amata kandidāts ir vai nav Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas loceklis.
- Nemēģina iespaidot vai noteikt valdības vadītāju lēmumus.
Tā vietā Baznīca:
- Mudina Baznīcas locekļus uzņemties atbildīgu vietējo pilsoņu lomu, ieskaitot informētību par politiskajiem jautājumiem un balsošanu vēlēšanās.
- Sagaida, lai Baznīcas locekļi iesaistītos politiskajos procesos, esot informēti, izturoties pieklājīgi un cienot to, ka Baznīcā ir pārstāvēti cilvēki ar atšķirīgu pieredzi un līdz ar to arī atšķirīgu viedokli politiskos jautājumos.
- Prasa, lai amatu kandidāti neapgalvotu, ka Baznīca atbalsta viņu kandidatūru vai politisko ieceri.
- Kā institūcija patur tiesības, ievērojot absolūtu politisko neitralitāti, izteikties jautājumos, kas pēc tās uzskatiem atstāj paliekošu ietekmi uz sabiedrību un tajā valdošo morāli vai arī skar Baznīcas intereses.
Amerikas Savienotajās Valstīs, kur dzīvo gandrīz puse no Pēdējo dienu svētajiem, Baznīca parasti pirms katrām valstiska mēroga vēlēšanām izsūta vēstuli, kas tiek nolasīta visām draudzēm, mudinot Baznīcas locekļus piedalīties vēlēšanās, bet tajā pašā laikā uzsverot Baznīcas neitralitāti partiju politikas jautājumos.
Attiecības ar valdību
Ja kāds no Pēdējo dienu svētajiem tiek ievēlēts, kļūstot par valdības pārstāvi, viņš vai viņa pieņem paši savus lēmumus, kas var arī neatbilst publiski paustajai Baznīcas nostājai vai kādas citas Pēdējo dienu svēto amatpersonas lēmumiem. Lai gan Baznīca var darīt viņiem zināmus savus uzskatus, līdzīgi kā jebkurai citai ievēlētai amatpersonai, tā atzīst, ka šīm amatpersonām jāpieņem pašām savi lēmumi, kas ir balstīti uz viņu labāko vērtējumu, rēķinoties ar vēlētājiem, kuri viņus ievēlējuši.
Mūsdienu Svēto Rakstu atsauce attiecībā uz valdības lomu — Mācība un Derības, 134. nodaļa
Prezidējošo Baznīcas vadītāju iesaistīšanās politiskajās partijās
Papildus iepriekšminētajam, sākoties jaunām politiskām debatēm, 2011. gada 16. jūnijā Augstākais Prezidijs izsūtīja vēstuli, atkārtoti paužot un skaidrojot Baznīcas politiskās neitralitātes nostāju. Šī nostāja attiecas uz visiem pilnlaika Augstākajiem pilnvarotajiem, vispārējiem palīgorganizāciju vadītājiem, kā arī misijas prezidentiem un tempļa prezidentiem. Šī politika netiek attiecināta uz pilnlaika Baznīcas darbiniekiem.
„Baznīcas Augstākajiem pilnvarotajiem un Baznīcas augstākajām amatpersonām, kā arī viņu dzīvesbiedriem un citiem pilnlaika garīgajiem vadītājiem nevajadzētu personīgi piedalīties politiskajās kampaņās, ieskaitot noteiktu kandidātu popularizēšanu, līdzekļu vākšanu, uzstāšanos kāda kandidāta vārdā, finansiālus ziedojumus vai cita veida atbalsta sniegšanu kandidātiem.
Tā kā reģionālie Septiņdesmitie, stabu prezidenti un bīskapi nav pilnlaika Baznīcas amatpersonas, viņi var brīvi sniegt savu ieguldījumu un kalpot kampaņas komitejā vai citādi atbalstīt viņiem tīkamos kandidātus, paturot prātā, ka:
- viņi darbojas tikai un vienīgi kā neatkarīgi pilsoņi demokrātiska procesa ietvaros, nenorādot un neliekot citiem domāt, ka rīkojas vai atbalsta kādu kā Baznīcas pārstāvji;
- viņi nedrīkst izmantot Baznīcas rakstāmpiederumus, adrešu un e-pastu sarakstus vai Baznīcas ēkas politiskās reklāmas mērķiem;
- viņi nedrīkst iesaistīties līdzekļu vākšanā vai cita veida aģitēšanā, mēģinot ietekmēt savā garīgajā pārraudzībā esošos Baznīcas locekļus.”