Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas misionāru programma ir viena no zināmākajām Baznīcas iezīmēm. Mormoņu misionārus var satikt simtiem pasaules lielāko pilsētu, kā arī tūkstošiem mazāk apdzīvotu vietu ielās.
Baznīcas centieni misionāru darba jomā sasaucas ar Jaunajā Derībā minēto paraugu, kurā misionāri kalpoja, divatā mācot evaņģēliju un kristot ticīgos Jēzus Kristus vārdā (skat., piemēram, Pētera un Jāņa darbu Apustuļu darbos).
Vairāk nekā 50000 misionāru vienlaicīgi kalpo Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas misijās . Lielākā daļa no viņiem ir jaunāki par 25 gadiem un kalpo gandrīz 350 misijās visā pasaulē.
| Temple Square is always beautiful in the springtime. Gardeners work to prepare the ground for General Conference. © 2012 Intellectual Reserve, Inc. All rights reserved. | 1 / 2 |
Par misionāriem var kļūt neprecēti vīrieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem, neprecētas sievietes, kuras ir vismaz 18 gadus vecas, un pensionēti pāri. Misijas laikā misionāri kalpo kopā ar sava dzimuma pārinieku vai pārinieci, izņemot precētos pārus, kuri kalpo kopā ar savu dzīvesbiedru. Neprecēti vīrieši kalpo misijā divus gadus, bet neprecētas sievietes — pusotru gadu.
Misionāri personīgi saņem norīkojumu no Baznīcas augstākajām amatpersonām un tiek nosūtīti tikai uz tām valstīm, kur valdība atļāvusi Baznīcas darbību. Misionāri paši nepieprasa noteiktu norīkojuma vietu vai reģionu, un viņiem nav iepriekš zināms, vai būs jāapgūst jauna valoda.
Pirms došanās uz savu norīkojuma vietu misionāri neilgu laiku pavada vienā no 15 misionāru mācību centriem, kas atrodas visā pasaulē. Tur viņi apgūst, kā pakāpeniski un skaidri mācīt citiem evaņģēliju, un, ja nepieciešams, sāk apgūt arī jaunu valodu, kurā mācīs misijas laikā. Lielākais misionāru mācību centrs atrodas Provo, Jūtas štatā, un papildus centri darbojas Argentīnā, Brazīlijā, Čīlē, Kolumbijā, Dominikānas Republikā, Anglijā, Ganā, Gvatemalā, Japānā, Meksikā, Jaunzēlandē, Peru, Filipīnās, Dienvidāfrikā un Spānijā.
Vīriešu kārtas misionārus uzrunā, lietojot titulu „elders” un pie sievietēm vēršas ar titulu „māsa”.
Tipiska misionāru diena sākas pusseptiņos no rīta, kad ir personīgo studiju laiks. Visa diena tiek pavadīta sludinot, sazinoties ar interesentiem, apmeklējot cilvēkus mājās, uzrunājot cilvēkus uz ielas vai citās publiskās vietās. Misionāri beidz savu darba dienu pus vienpadsmitos vakarā.
Dažviet pasaulē misionāri tiek sūtīti vienīgi humānās palīdzības vai citu specializētu misiju veikšanai. Šie misionāri nenodarbojas ar sludināšanu.
Misionāru darbs ir brīvprātīgs. Misionāri paši apmaksā savu misiju, izņemot transporta izmaksas turp un atpakaļ no savas misijas vietas. Viņi nesaņem nekādu samaksu par savu kalpošanu.
Kalpošanas laikā saziņa ar ģimeni un draugiem ir ierobežota, atļauta ir sarakste un daži telefona zvani svētkos. Misijas laikā misionāri atturas no izklaidēm, ballītēm un citiem šai vecuma grupai raksturīgiem pasākumiem, lai pilnībā veltītu sevi kalpošanas darbam un Jēzus Kristus evaņģēlija mācīšanai.