Grāmatas „Svētie” otrais sējums ir stāsts par Jēzus Kristus Baznīcu pēdējās dienās. Tagad tas ir pieejams iegādei Baznīcas tiešsaistes veikalā un mazumtirdzniecībā. Digitālā versija arī ir pieejama bez maksas Evaņģēlija bibliotēkas lietotnes Baznīcas vēstures sadaļā.
Lasītājus aizkustinās sējumā atrodamie neskaitāmie stāsti par uzupurēšanos. Elders Kventins L. Kuks no Divpadsmit apustuļu kvoruma, kurš vada Baznīcas vēstures departamentu, pastāstīja par savu pieredzi, kas viņam bija, lasot šo 2. sējumu, kāda garāka lidojuma laikā.
„Četrās atsevišķās reizēs man lija asaras, lasot simts lappuses,” viņš teica. „Es nemēdzu lasot raudāt, bet šoreiz man bira asaras, tāpēc ka man ir tik dziļas jūtas par mūsu ticību un mūsu Baznīcas vēsturi. Un tas, ko Baznīcas locekļi . . . [un] vadītāji ir paveikuši, ir vienkārši prātam neaptverami.”
1. sējumā, kas ir pārdots pusmiljons eksemplāros un kam ir vairāk nekā miljons digitālo skatījumu kopš tā izlaišanas 2018. gadā, ir stāstīts par Jēzus Kristus evaņģēlija Atjaunošanu, sākot ar 1815. gadu un Džozefa Smita bērnību. Tas noslēdzas ar 1846. gadu, svētajiem pielūdzot Dievu Navū templī.
2. sējumā „Neviena nesvēta roka”, 1846.–1893. g., stāsts tiek turpināts ar to pašu vietu, kur tas beidzās 1. sējumā. Otrais sējums sākas, kad tūkstošiem pēdējo dienu svēto nācās bēgt no draudīgi noskaņotiem pūļiem Navū, kas bija viņu pulcēšanās vieta iepriekšējos septiņus gadus. Lasītāji seko Brigamam Jangam un Divpadsmit apustuļu kvorumam ceļā uz rietumiem, pāri prērijām un līdzenumiem, pieredzot viņu paļāvību, ka Dievs ir sagatavojis viņiem mājas aiz Klinšu kalnu augstajām virsotnēm.
Viņu jauno māju meklējumi ir tikai stāsta sākums. Izraidītie svētie, kalpojot Dievam un ceļot jaunu pulcēšanās vietu Rietumu kalnājos, saskaras ar jauniem šķēršļiem. Uzticamas sievietes un vīrieši strādā plecu pie pleca, lai izveidotu kopienas, kur ticīgie varētu sapulcēties un pielūgt Dievu tempļos, kas uzcelti ar nolūku godināt Dievu un pestīt dzīvos un mirušos. Tajā pašā laikā simtiem misionāru ceļo uz tālām zemēm — Angliju un Dāniju, Dienvidāfriku un Klusā okeāna salām — lai aicinātu citus sekot Jēzum Kristum un palīdzētu nodibināt Ciānu.
Grāmata „Svētie”, kas tiks izdota četros sējumos, ir trešā oficiālā Baznīcas izdotā vairāksējumu vēsture. Džozefs Smits uzdeva rakstīt pirmo Baznīcas vēsturi 1830. gadā un uzraudzīja tās tapšanu, kas tika izdota, sākot ar 1842. gadu. Otrā vēsture tika izdota 1930. gadā, ko sarakstīja Baznīcas vēsturnieka asistents B. H. Robertss, pirms Baznīcas locekļu kopskaits bija sasniedzis vienu miljonu.
Raudzīšanās uz Baznīcas vēsturi no cita skatupunkta
Baznīcas vēsturnieks un rakstvedis elders Legrands R. Kērtiss, jaunākais, no Septiņdesmitajiem teica, ka 2. sējums ir nozīmīgs tāpēc, ka tas ļauj Baznīcas locekļiem paraudzīties uz Baznīcas pionieru pirmsākumiem no jauna skatupunkta, kas var būt nepazīstams parastiem Baznīcas svētajiem.
„Es domāju, ka pārzinu mūsu vēsturi diezgan labi, taču lasot [šo grāmatu] es arvien atklāju jaunus notikumus, kas ir snieguši papildus skatījumu,” teica elders Kērtiss. „Es domāju, ka lasītāji pieredzēs to pašu. Tajā ir aprakstīti labi dokumentēti notikumi, kas atklās šo sieviešu un vīriešu drosmi un spēku. Es nevēlos nevienam izbojāt grāmatas beigas, taču pēc dažiem patiesi grūtiem laikiem šeit, Jūtā, šis sējums uzvaroši noslēdzas ar Soltleikas tempļa iesvētīšanu. Baznīcas locekļiem visā pasaulē tas ir lielisks simbols viņu piederībai Baznīcā — šī brīnišķīgā ēka, kuras uzcelšana prasīja vairākas desmitgades.”
2. sējumā ir aplūkoti citi nozīmīgi fakti un notikumi no šī laikaposma, tajā skaitā pionieru ceļā pieredzētie pārbaudījumi un brīnumi, apmešanās uz dzīvi Soltleiksitijā un apkārtējās kopienās, pirmie pēdējo dienu svētie Klusā okeāna salās, sarežģītās attiecības ar indiāņu ciltīm un ASV valdību, daudzsievības piekopšana, Kalnu pļavu slaktiņš, Jauno sieviešu un Sākumskolas organizāciju nodibināšana, balsstiesību iegūšana Jūtas teritorijā dzīvojošajām sievietēm, Sentdžordžas Jūtas tempļa pabeigšana, Baznīcas prezidenta Vilforda Vudrafa atklāsme 1890. gadā par daudzsievības pārtraukšanu un daudz kas vairāk.
Daudzslāņainā Baznīcas vēsture
Grāmata „Svētie” nelīdzinās iepriekšējām Baznīcas vēsturēm. Katrs sējums sākas ar rūpīgu izpēti un oriģināliem avotiem, ko vēsturnieki un rakstnieki savij kopā, izmantojot populārās stāstniecības metodes.
„Cilvēki viegli uztver stāstus,” teica Skots A. Heilzs, grāmatas „Svētie” galvenais rakstītājs un literārais redaktors. „Ar stāsta palīdzību cilvēkus var mācīt, bet tajā pašā laikā arī izklaidēt. Viens no grāmatas „Svētie” nolūkiem ir mācīt svētajiem viņu vēsturi. Ja jūs vēlaties saistīt lasītāja uzmanību, it īpaši tāda lasītāja, kuram ne īpaši patīk vēsture vai kuru atbaida akadēmiskais stils, tad stāstījums ir tā vislabākā izvēle, jo ikvienam patīk klausīties labu stāstu.”
Uzrakstīt labu stāstu ir viens, taču komanda, kas strādā pie grāmatas „Svētie” tapšanas, rūpējas par to, lai paliktu uzticīga oriģinālo dokumentu saturam.
„Lai piesaistītu lasītāja uzmanību, es biju radusi rakstīt tik detalizēti, cik vien vēlējos,” teica Endžela Holstroma, kura palīdzēja uzrakstīt 2. sējumu. „Taču rakstot grāmatu „Svētie”, ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt ļoti, ļoti ciešu saikni ar oriģinālajiem materiāliem. Mēs nevaram izmantot nekādu informāciju, kas nav vēsturiskajos pierakstos un nav labi dokumentēta. Tas tiešām ir izaicinājums, taču es no tā esmu daudz mācījusies, — izmantot faktiskos vēsturiskos pierakstus, lai mēģinātu izveidot spēcīgu un pārliecinošu stāstījumu.”
Grāmatas „Svētie” lasītāji, papildus stāstījumam, var sekot līdzi zemteksta piezīmēm, lai lasītu faktiskos oriģinālos dokumentus, kas ir stāstu pamatā. Zemteksta piezīmēs arī ir iekļautas daudzas norādes uz Baznīcas vēstures tēmām — rakstu krājumu par simtiem tematu, kas atrodami šajā grāmatā. Šīm tēmām ērti un parocīgi dotas saites grāmatas digitālajā versijā, un tās arī var atrast Baznīcas mājas lapā.
Holistiska Baznīcas vēsture ar sirdi plosošiem stāstiem
Elders Kērtiss teica, ka atsauksmes, ko viņš ir saņēmis no Baznīcas locekļiem, kopš kļūšanas par Baznīcas vēsturnieku 2019. gada aprīlī, par grāmatu „Svētie” ir visnotaļ pozitīvas.
„Tiešām izskatās, ka [pēdējo dienu svētie] novērtē to, kā šie stāsti ir pasniegti, un ka mēs varam redzēt cilvēku trūkumus, kā arī to, kas viņos ir ļoti pozitīvs,” viņš teica. „Viņi man ir teikuši, cik pateicīgi jūtas par šo stāstu krājumu; šie stāsti veido vienu lielu stāstu par to, ko nozīmē būt par pēdējo dienu svēto.”
Akadēmiķi no citām skolām, daži no kuriem nav pēdējo dienu svētie, palīdzēja recenzēt šos sējumus un apliecina to augsto kvalitāti. Lorela Tečere Ulriha — Pulicera balvas laureāte un vēsturniece Hārvardas Universitātē — uzslavēja grāmatu „Svētie” par tās vienkāršo un tomēr saistošo prozu.
„Man ir paticis būt par grāmatas „Svētie” recenzenti,” Ulriha teica. „Viena lieta, ko [šī grāmata] tik brīnišķīgi paveic, manuprāt, ir paņem ļoti, ļoti komplicētu un dziļi iesakņojušos stāstu, kas ir izveidots, pateicoties plašai un ļoti nopietnai zinātniskajai izpētei. Tā pārvērš ļoti izsmalcinātu zinātnisko darbu saistošā un pieejamā stāstījumā.”
Turpinājumā
Noslēdzošie grāmatas „Svētie” sējumi tiks izdoti dažu nākamo gadu laikā. 3. sējumā uzmanība tiks vērsta uz Baznīcas globālo izaugsmi, un tas noslēgsies ar tempļa iesvētīšanu Bernē, Šveicē, 1955. gadā. 4. sējums lasītājus aizvedīs nesenā pagātnē, atklājot pašreizējos izaicinājumus, kas saistīti ar Baznīcas locekļu skaita pieaugumu un tempļu celšanu visā pasaulē.
„Es ceru, ka [grāmatas „Svētie” lasīšanas] galarezultāts būs dziļa izpratne par mūsu priekštečiem, viņu upuriem un pārciestajām grūtībām,” elders Kuks teica. Viņš piebilda, ka cer, ka šāda pateicība dāvās svētajiem „spēku un izturību, lai pārvarētu problēmas, ar kurām saskaramies mūsdienās”.
Grāmata ir pieejama digitāli 14 valodās: sebuāņu, ķīniešu, angļu, franču, vācu, itāļu, japāņu, korejiešu, portugāļu, krievu, samoāņu, spāņu, tagalogu un tongiešu. Drukātie izdevumi minētajās valodās, izņemot angļu, būs pieejami dažu mēnešu laikā.