elder-holland-smile.jpg
Ziņu izlaidums

Atceroties prezidenta Džefrija R. Holanda dzīvi

„Mans pilnīgais pienākums … ir sniegt liecību par To Kungu, Jēzu Kristu.”

Ar smagu sirdi paziņojam, ka Džefrijs R. Holands, Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidents, nomira sestdien, 2025. gada 27. decembrī, apmēram plkst. 3.15 no rīta (MST) no komplikācijām, kas saistītas ar nieru slimību, viņa ģimenei esot klāt. Viņam bija 85 gadi.

„Baznīcā [nebija] neviena labāka, kas mācītu.” — elders Kventins L. Kuks

Prezidents Holands tika aicināts par apustuli 1994. gada 23. jūnijā. Tajā laikā viņš kalpoja par Augstāko pilnvaroto — Septiņdesmito (1989–1994). Pirms prezidents Holands uzsāka pilnlaika kalpošanu Baznīcā, viņš bija Brigama Janga Universitātes prezidents (1980–1989), Baznīcas izglītības sistēmas pilnvarotais (1976–1980) un BYU Reliģiskās izglītības koledžas dekāns (1974–1976). Viņš ieguva BYU bakalaura grādu angļu valodā un maģistra grādu reliģijas studijās. Viņš arī ieguva Jeila Universitātes maģistra un doktora grādu Amerikas vēstures un kultūras studijās.

„Esmu izjutis mīlestību pret prezidentu Holandu jau kopš jaunības dienām, [būdams jauns misionārs],” teica elders Kventins L. Kuks no Divpadsmit apustuļu kvoruma, kurš bija eldera Holanda pārinieks Anglijas misijā, kur viņi kopā kalpoja 1960–to gadu sākumā. Elders Kuks atminas, ka jau tolaik viņš pamanīja 20 gadus vecā eldera Holanda unikālo spēju izteikties. Elders Kuks teica, ka viņam piemita „fantastisks” talants evaņģēlija mācīšanā, kā arī „neizmērojami dziļš garīgums”. „Jau toreiz viņam tas lieliski padevās, un Baznīcā [nebija] neviena, kas mācītu labāk.”

Prezidenta Holanda sieva Patrīcija Terija devās mūžībā pirms sava vīra ― 2023. gada 20. jūlijā. Viņam palika trīs bērni, 13 mazbērni un vairāki mazmazbērni.

Uzaudzināts mājās, kurās vienmēr bija mīlēts

Pirmo reizi satiekot prezidentu Holandu, bija tāda sajūta, it kā tu viņu pazītu visu mūžu. Viņš tevi sveicināja ar stingru rokasspiedienu, draudzīgu uzsitienu pa plecu, laipnu, patīkamu smaidu un entuziasma pilno, taču sirsnīgo „Kā tev klājas?” jautājumu.

Viņa patiesā mīlestība pret apkārtējiem cilvēkiem bija tikai viena no rakstura iezīmēm, kas padarīja šo Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas apustuli tik ietekmīgu Dieva Dēla evaņģēlija sludināšanā. Prezidentam Holandam „piemīt dziļš garīgums un arī izcils jūtīgums. ... [Viņš] vienmēr stiprina cilvēkus un pacilā cilvēkus, un piesaista cilvēkus,” šādu novērojumu reiz pauda prezidents Džeimss E. Fausts (1920–2007) no Augstākā prezidija. „Viņam piemīt brīnumainas spējas likt cilvēkiem justies tā, it kā viņi būtu viņa labākie draugi.”

Dzimis 1940. gada 3. decembrī Seintdžordžā, Jūtā, Frenka D. un Alises Bentlijas Holandu ģimenē, prezidents Holands raksturo savu bērnību kā jauku, mierpilnu laiku mazā pilsētiņā, kur visi cits citu pazina. „Šajā pilsētiņā es nevarētu iekulties nepatikšanās, pat ja gribētu. Mana māte par to uzzinātu, vēl pirms es pārnāktu mājās,” reiz viņš asprātīgi piebilda.

Prezidenta Holanda mājās valdīja humors un patiesa mīlestība pret apkārtējiem. „Es vienmēr biju mīlēts. Neviens bērns nevarētu lūgt pēc lielākas mīlestības, kāda tika izrādīta man, — tik ļoti es tiku mīlēts,” viņš teica.

Šī mīlestība pret cilvēkiem un dzīvi jaunā Džefrija dzīvē veicināja aizraušanos ar sportu. Viņš spēlēja visās komandās, kas tika izveidotas Seintdžordžā, bija Diksijas vidusskolas štata čempionāta futbola un beisbola komandu dalībnieks, kā arī izcēlās futbolā, basketbolā, vieglatlētikā un beisbolā.

„Augot sports sniedza man vislielāko prieku,” teica prezidents Holands. „Es spēlēju visu sporta veidu komandās, kādas tik vien tika izveidotas.”

Ģimenes veidošana ar Patrīciju Teriju

Lai gan viņa prāts koncentrējās uz sportu, tomēr līdzās viņš ievēroja karsējmeiteni Patrīciju Teriju. Pāris sāka tikties vidusskolā un 1963. gada 7. jūnijā apprecējās. Viņiem bija unikālas attiecības, kas palīdzēja izveidot un stiprināt viņu personības dažādajos Baznīcas aicinājumos.

Patrīcija Holanda bija izglītota vokāliste, autore un oratore. Taču prezidents Holands teica, ka viņas galvenās rūpes vienmēr bija par viņas ģimeni, kas īpaši atspoguļojās trīs pusaudžu audzināšanā Brigama Janga Universitātes pilsētiņā, kad prezidents Holands ieņēma universitātes prezidenta amatu.

„Pata ir pelnījusi visu uzslavu par mūsu mājas dzīvi,” teica prezidents Holands, kurš bija autors daudzām grāmatām, divas no kurām viņš sarakstīja kopā ar Patu. „Mēs bijām diezgan aizņemti, un diezgan agri savā dzīvē un arī turpmāk esam jutuši, ka mums tiek lūgts darīt lietas diezgan daudzus gadus iepriekš, pirms mēs būtu pietiekami veci vai pietiekami gudri, vai pietiekami prātīgi, lai to izdarītu. … Viņa ļoti pūlējās, lai padarītu [mūsu bērnu dzīvi] normālu, [un] ļoti centās uzsvērt, kas ģimenēm ir jādara, kam tām ir jāpiemīt un kādiem vecākiem ir jābūt saviem bērniem. … Es stāvu ar atvērtu muti un ieplestām acīm un apbrīnoju to, kā viņa bija gatava lēkt no jebkura tramplīna manis, Baznīcas, Tā Kunga, viņas bērnu dēļ. To viņa vienmēr ir darījusi.”

Elder-Jeffrey-R.-Holland
Elder-Jeffrey-R.-Holland
Holandu ģimenes portrets, 1984. gada novembris.
Download Photo

To pašu var sacīt par prezidentu Holandu, kurš rūpīgi ieplānoja laiku saviem trim bērniem — Metjū, Marijai Alisei un Deividam.Mets teica, ka viņa „mīļākās bērnības atmiņas saistās ar vakariņu galdu. Katrs vakars līdzinājās ģimenes mājvakaram, kurā valdīja smiekli un sarunas, tika izteikti komplimenti un iedrošinājumi, paustas liecības, mācības un mīlestība. Vienmēr varēja redzēt, ka tētis izjuta vislielāko prieku, atrodoties mājās kopā ar savu ģimeni.”

elder-holland-and-his-son-matthew
elder-holland-and-his-son-matthew
Metjū Holands, Džefrija R. Holanda dēls, 1983. gada aprīļa vispārējā konferencē. Metjū uzrunāja konferences apmeklētājus priesterības sesijas laikā.2020 by Intellectual Reserve, Inc. All rights reserved.
Download Photo

Prezidents Holands stāstīja, ka viņa pieeja labai bērnu audzināšanai sakņojas mājās un koncentrējas uz pamatvērtībām. „Ja tavā dzīvē ir Tā Kunga mīlestība, ja tu zini, ka dzīvei ir jēga un nolūks un ka piedošana ir īsta, un ka mīlestība ir visvarenākais spēks Visumā, tad ir daudz vieglāk būt laimīgam un radīt ap sevi tādu vidi, kurā citi cilvēki var būt laimīgi.”

Godavīrs, māceklis, diplomāts — un vienmēr skolotājs

Viņa dedzīgā, nelokāmā ticība pirmoreiz uzplauka, kad 19 gadu vecumā viņš kalpoja Baznīcas misijā Anglijā. Savu misiju viņš nosauca par savas dzīves pagrieziena punktu, kur viņš vairoja savu ticību Dievam un sāka dziļi pētīt un apbrīnot Mormona Grāmatu. Pateicoties tam, prezidents Holands sacīja, ka viņa misija „vai nu lika pamatu vai krasi mainīja, labā ziņā, katru mērķi, sajūtu vai vēlmi, kas man jebkad ir bijusi”, ― arī lēmumu vēlāk, atgriežoties mājās Jūtā, ― uzsākt karjeru izglītības nozarē, nevis medicīnā.

Vēlāk prezidents Holands ieguva Jeila Universitātes maģistra un doktora grādu Amerikas vēstures un kultūras studijās. Pēc augstskolas absolvēšanas prezidents Holands noraidīja daudzus ienesīgus piedāvājumus, izvēloties atgriezties Baznīcas izglītības sistēmā, lai mācītu to, ko viņš mīlēja visvairāk, — Jēzus Kristus evaņģēliju. Mācīšana nebija viņa nodarbošanās — tā bija viņa būtība.

Viens no prezidenta Holanda misijas prezidentiem, elders Merions D. Henkss (1921–2011), sacīja: „Džefrijs Holands pēc dabas ir skolotājs. Viņš ir godavīrs, māceklis, diplomāts — taču visās šajās lomās viņš ir skolotājs.”

Prezidents Holands nevarēja iedomāties, ka viņa mācīšanas talants kalpos par pamatu viņa nākotnes norīkojumiem Baznīcā. Viņa brālis Deniss sacīja: „Viss, ko Džefs jebkad ir vēlējies, bija mācīt evaņģēliju studentiem klasē. Es vienmēr zināju, ka Tam Kungam bija tāds pats mērķis attiecībā uz viņu, taču klases izmērs un studentu skaits bija daudz lielāks, nekā viņš iedomājās.”

Prezidenta Holanda klase izauga, kad 1976. gadā viņš kļuva par Baznīcas izglītības sistēmas pilnvaroto un vēlāk, 1980. gadā, tika nozīmēts par Brigama Janga Universitātes devīto prezidentu. Prezidenta amatā viņš vadīja 100 000 000 ASV dolāru naudas līdzekļu vākšanas kampaņu, palīdzēja augstskolai atzīmēt sporta panākumus un risināt ar tiem saistītos jautājumus (tai skaitā BYU amerikāņu futbola komandas dalību 1984. gada nacionālajā čempionātā) un iemantoja daudzu cilvēku cieņu, palīdzot nomierināt spēcīgos protestus pret BYU centra būvēšanu Jeruzalemē (centrs tika pabeigts 1989. gadā).

Prezidents Holands bija Amerikas neatkarīgo koledžu un universitāšu prezidentu asociācijas prezidents, kā arī Nacionālās koledžu un universitāšu asociācijas padomē un Nacionālās koledžu atlētu asociācijas prezidentu komisijā. Par savu darbu — uzlabot sapratnes līmeni starp kristiešiem un jūdiem — viņš tika apbalvots ar Brīvības lāpas balvu, kuru pasniedza Goda aizstāvēšanas līga („Anti-Defamation League of B'Nai B'rith”). Viņš arī ir kalpojis pilsoniskās un ar uzņēmējdarbību saistītās korporāciju valdēs.

Aicināts par īpašo Kristus liecinieku

elder-holland-and-pat
elder-holland-and-pat
BYU prezidents Džefrijs R. Holands un viņa sieva Patrīcija uzrunā studentus. Džefrijs R. Holands bija Brigama Janga Universitātes prezidents no 1980. līdz 1989. gadam.2020 by Intellectual Reserve, Inc. All rights reserved.

1989. gadā prezidents Holands kļuva par Augstāko pilnvaroto — Septiņdesmito un piecus gadus vēlāk saņēma mūža aicinājumu — būt par Jēzus Kristus apustuli. Dienā, kad prezidents Holands kļuva par apustuli, savā preses konferences uzrunā Tempļa skvērā viņš stāstīja, cik negaidīti viņam nāca šis aicinājums — veltīt savu atlikušo dzīvi pilnlaika kalpošanai Kristus darbā.

„Dažas pēdējās stundas bija gandrīz nepanesamas,” viņš sacīja 1994. gada 23. jūnijā. „Es saņēmu šo aicinājumu 7.30 no rīta. ... Prezidents [Hovards V.] Hanters izteica aicinājumu, paveica nepieciešamo darbu templī, sniedza man norādījumus un deva man svētību. Viņš to visu paveica. Cik dziļi aizkustinoši man bija viņa padomi, norādījumi un svētība. ... Tagad mans galvenais pienākums un mans primārais pienākums — savā ziņā mans pilnīgais pienākums — ir sniegt liecību par To Kungu, Jēzu Kristu. Lai arī cik nepiemērots es jūtos, šis ir vispatīkamākais, lielāko gandarījumu nesošais un visaizraujošākais uzdevums, kādu cilvēks šajā pasaulē var saņemt. Es solos ziedot savu dzīvi šim darbam.”

Pata, kas vienmēr viņu iedrošināja, šajā preses konferencē teica, ka prezidenta Holanda ticība Jēzum Kristum ir viņa kā apustuļa lielākais resurss.

„Neviens, izņemot [mani], nezina, kāda ticība piemīt šim vīram! Tā ir šķīsta,” tā viņa teica kopā sanākušajiem žurnālistiem. „Viņš ir pazemīgs Tā Kunga, Jēzus Kristus, kalps.”

Un tāds arī prezidents Holands bija visus savus atlikušos dzīves gadu desmitus. Kā pārējie apustuļi, arī viņš ceļoja pa visu pasauli. Viņš tika norīkots neparastā uzdevumā — divu gadu garumā (2002–2004) pārraudzīt Baznīcas darbu Čīlē. „Mēs no visas sirds iemīlējām Čīli un tās iedzīvotājus, un mēs raudājām gaužas asaras, kad devāmies prom,” viņš teica. „Tā tas Baznīcā notiek. Tāda ir Baznīcas būtība — tie ir cilvēki, tā ir ticība, tā ir garīgā pieredze, un tā ir pieķeršanās, ko gūstam, kad upurējam citu labā.”

Prezidentam Holandam bija daudzi citi norīkojumi, tai skaitā 2018. gadā pavadīt prezidentu Raselu M. Nelsonu pravieša pirmajā lielajā ceļojumā kā Baznīcas vadītājam, kas ilga 11 dienas astoņās dažādās pilsētās Eiropā, Āfrikā un Āzijā. Pēc prezidenta M. Rasela Balarda nāves 2023. gada novembrī viņš kļuva par Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidenta vietas izpildītāju.Pēc prezidenta Nelsona nāves prezidents Holands kļuva par Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidentu.

Elder-Holland-in-Jerusalem,-2018
Elder-Holland-in-Jerusalem,-2018
Prezidents Rasels M. Nelsons un elders Džefrijs R. Holands 2018. gada 14. aprīlī noraugās uz Jeruzalemi no BYU Jeruzalemes centra.2020 by Intellectual Reserve, Inc. All rights reserved.
Download Photo

Prezidents Holands godāja Kristus sniegto uzdevumu — kalpot „ķēniņu un valdnieku priekšā” (Mācības un Derību 1:23) ar personīgā šarma pieskaņu. Piemēram, baronese Emma Nikolsone (Lielbritānijas Lordu palātas locekle un AMAR („Purvāju arābu un bēgļu atbalsta organizācija”) dibinātāja un priekšsēdētāja) vairākas reizes bija viņu uzaicinājusi  apmeklēt Vindzoras pili Londonā, lai pārrunātu, kā palīdzēt mūsdienu bēgļiem viņu apstākļos. Baronese teica, ka viņai ļoti patika pārrunāt teoloģiju ar prezidentu Holandu, jo „viņš ir skolotājs”, un šim dialogam bija „ārkārtīgi svarīga” loma viņu kopējā sadarbībā.

Pēdējo dienu svētie atcerēsies prezidenta Holanda daudzos aizraujošos, runā izteiksmīgos un vienmēr cerības pilnos sprediķus. Viņš dāvāja gaismu tiem, kas saskārās ar grūtībām Covid-19 pandēmijas tumšajos neskaidrību brīžos. Viņš juta līdzi tiem, kuri cīnījās ar garīgām slimībām, atklāti pastāstot par kādu negaidītu „psihisku triecienu” savā paša dzīvē. Viņš izteiksmīgi runāja par mieru, ko ikviens šajā pasaulē var rast Mormona Grāmatā. Un zīmīgi, ka dažas no viņa pēdējām publiskajām uzrunām bija vērstas uz cerību Kristū.

„Virzieties uz priekšu ar nelokāmību Kristū, esot ar pilnīgu cerības spožumu un ar mīlestību uz Dievu un uz visiem cilvēkiem,” sacīja prezidents Holands 2023. gada janvārī pasaules mēroga svētbrīdī jaunajiem pieaugušajiem, citējot rakstvietu no Mormona Grāmatas. „Šis cerības spožums, kas radies no mīlestības uz Dievu un visiem cilvēkiem — to mēs jums vēlam šinī jaunajā gadā. Šo spožo cerību pavadīs neapšaubāmi čuksti, ka Dievs jūs mīl, ka Kristus ir jūsu Aizstāvis, ka evaņģēlijs ir patiess. Tās spozme jums atgādinās, ka evaņģēlijs vienmēr un ik dienu, katru stundu dāvā jaunu iespēju, jaunu dzīvi, jaunu gadu. Kas par brīnumu! Kas par dāvanu! Un, pateicoties Kristus dāvanai, mēs varam iemantot savā dzīvē pašu labāko, ja vien turpināsim nelokāmi ticēt, censties un cerēt.”

Ikvienā vēstījumā par cerību, kurā viņš kā apustulis dalījās vairāk nekā gadsimta ceturksni, Jēzus Kristus evaņģēlijs vienmēr atradās tā centrā.

„Dzīve sniegs jums izaicinājumus. Būs grūtības. Būs sirdssāpes,” savus sociālo tīklu sekotājus tieši pēc Covid-19 pandēmijas sākuma ― 2020. gada martā ― mācīja prezidents Holands. „Tamdēļ, lai kurp jūs arī dotos, vispirms atrodiet savu ceļu pie Kristus. Noslēdziet ar Viņu derības un turiet šīs derības, turpinot savu ceļojumu.”

UK_Holland1_2015_a.jpeg
UK_Holland1_2015_a.jpeg
Baronese Emma Nikolsone sveicina elderu Džefriju R. Holandu, kad viņš trešdien, 2015. gada 10. jūnijā, ierodas Lordu palātā. Elders Holands bija pirmais pēdējo dienu svēto apustulis, kurš uzstājas Parlamenta palātā.© 2025 by Intellectual Reserve, Inc. All rights reserved.
Download Photo

Iespējams, prezidenta Holanda motivācija ― iesaistīties ar ikvienu sarunās tik personīgā un patīkamā veidā (gan klātienē, gan no kanceles vai sociālajos tīklos) — ir atrodama viņa mīļākajā pantā Mācības un Derību 81:5: „Tādēļ esi uzticīgs, paliec tajā amatā, ko Es tev esmu nozīmējis; palīdzi vājajiem, pacel gurdenās rokas un stiprini nespēcīgos ceļus.”

Prezidents Holands uzskatīja, ka apātija un nepareiza Dieva dāvanu uztvere ir mūsdienu lielākais izaicinājums. Šīs pārliecības dēļ viņš citiem mācīja: „Esiet lūgšanu pilni, esiet pazemīgi, esiet paklausīgi, tiecieties pēc Viņa gribas un Viņa ceļa, un tad jums būs pietiekami zināšanu, lai spertu nākamos soļus līdz pat gaismas robežai ar tumsu — varbūt pat soli vai divus tumsā, — un tad jūs redzēsiet, ka nākamo soli apspīdēs gaisma.”

Vadot cilvēkus soli pa solim tuvāk evaņģēlija gaismai, prezidents Holands kļuva par tādu skolotāju, kādu Henrijs Adamss raksturoja šādi: „Skolotājs atstāj iespaidu uz mūžību — viņš nekad nevar pateikt, kur beidzas viņa ietekme.”

CMB_9292.JPG
CMB_9292.JPG
Prezidents Džefrijs R. Holands, Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidents, pārraidē, kurā otrdien, 2025. gada 14. oktobrī, Soltleiksitijas Konferenču centrā Jūtas štatā tika paziņots par jaunu Augstāko prezidiju.2025 by Intellectual Reserve, Inc. All rights reserved.
Download Photo